Turpinām rubrikas Toreiz un tagad publicēšanu. Ņemot vērā to, ka 26. oktobrī apritēja 20 gadi kopš institūta izveidošanas, esam veikuši intervijas ar dažiem bijušajiem valdes locekļiem, kā arī ar vienu no bijušajiem valdes priekšsēdētājiem. Intervijas gaitā mēs mēģinājām noskaidrot to, kāds institūts bija toreiz un kāds tas ir tagad.
Šodien mēs publicējam rubrikas pēdējo interviju ar bijušos valdes priekšsēdētāju un valdes locekli Pēteri Strazdiņu. Viņš bija valdes priekšsēdētājs no 26.11.2002 – 18.08.2005., kā arī viņš darbojās institūta valdē no 26.10.1999. līdz 23.08.2007.
1.Kas jūs pamudināja kļūt par valdes priekšsēdētāju?
Kārtējās pilnsapulces laikā iepriekšējais valdes priekšsēdētājs atsauca savu kandidatūru. Jau iepriekšējās valdes sastāvā biju piedalījās vairākās aktivitātēs, tostarp standartu tulkošanā. Pilnsapulcē visu biedru skatieni pievērsās man, nācās pieņemt lēmumu.
2.Kas jūsuprāt bija visgrūtākais jūsu darbā?
Personīgi, es neatceros nekādās īpašas grūtības, tādēļ ka darba pienākumi bija savstarpēji sadalīti un valdes kolēģi bija profesionāli, katrs bija atbildīgs par savu jomu. Mans uzdevums bija visu šo procesu koordinēt. Pirmajos darbības gados Institūta biedru un pasākumu skaits nebija liels, administrēt to bija vienkārši. Vienīgais, kas man nāk atmiņā ir lēmums par biedru iesaisti jauno standartu tulkošanā. Izsūtīju uzaicinājumu visiem biedriem iesaistīties tulkošanā un izskanēja arī kritiski viedokļi. Vienlaikus daudzi biedri iesaistījās un beigās kopējā darba rezultāts bija labs.
3.Kādi bija spilgtākie brīži vai zīmīgākie notikumi kurus atceraties?
2003. gadā institūta biedru skaits sasniedza 77, atsevišķu diskusijās piedalījās vairāk kā 40 dalībnieku , strauji pieauga Institūta mājaslapas apmeklētāju skaits, regulāri tika organizētas mācības un CIA eksāmenu kārtošana. Valdes sēdes parasti tika organizētas pēc otrdienu diskusijām un bieži diskusijās aktuālie jautājumi tika turpināti turpat vai tuvākajā kafejnīcā valdes sēdē jau paplašinātā sastāvā.
4.Kā jūsuprāt ir mainījies institūts un kas jūsuprāt būtu vēl darāms?
Viennozīmīgi institūts ir kļuvis lielāks, biedru skaits ir palielinājies, kā arī tas ir kļuvis profesionālāks. Arī biedriem sniegtie pakalpojumi ir kļuvusi kvalitatīvāki, ir izstrādāta izcila institūta mājaslapa, ir atvieglota pieteikšanās uz pasākumiem, dalībnieku reģistrācija un uzskaite. Institūta organizētās ikgadējās konferencēs un apmācībās tiek ietvertas aktuālās tēmas un uzstājas vispāratzīti lektori. Runājot par tālāko attīstību, tad ir jāattīsta iekšējo auditoru zināšanas. Ir jāvirzās uz to, ka ir vairāk sertificētie auditori, kas apliecina to, ka auditori pārzina šo profesiju. Tas ir jādara, jo uzņēmuma/iestādes vadības ekspektācijas no iekšējiem auditoriem ir ļoti augstas, un mūsu biedriem jāspēj atrisināt sarežģītas situācijas. Īsāk sakot, sertificēšanās un apmācības ir tas virziens, kuru ir nepieciešams prioritizēt.
5.Ko jūs vēlētos novēlēt institūtam un tā biedriem?
Protams, būt proaktīviem šajā profesijā, nevis reaģēt uz jau notiekošo, bet būt līderiem organizāciju pārvaldībā, saskatīt riskus, un darboties jomās, kuras sniedz iespējas, ir augošas un pieprasītas. Pieņemt izaicinājumus, apliecināt sevi un nebaidīties. Institūta biedru uzdevums ir pievienot vērtību organizācijām, tad arī ieguldītais darbs un iekšējā audita profesija tiks novērtēta.