Turpinām rubrikas Toreiz un tagad publicēšanu. Ņemot vērā to, ka 26. oktobrī būs apritējuši 20 gadi kopš institūta izveidošanas, esam veikuši intervijas ar dažiem bijušajiem valdes locekļiem, kā arī ar vienu no bijušajiem valdes priekšsēdētājiem. Intervijas gaitā mēs mēģinājām noskaidrot to, kāds institūts bija toreiz un kāds tas ir tagad.
Šodien mēs publicējam interviju ar Vivitu Dābolu. Viņa darbojās institūta valdē no 23.08.2007. līdz 22.03.2012.
1. Kas jūs pamudināja kļūt par valdes locekli?
Iepriekšējais valdes loceklis Pēteris Strazdiņš man piedāvāja kandidēt valdē, ņemot vērā to, ka iepriekš strādāju ar Iekšējā audita standartiem. Padomāju un piekritu izvirzīt savu kandidatūru valdes vēlēšanām. Tiku ievēlēta valdē, kurā es arī turpināju darboties ar Iekšējā audita Standartiem.
2. Kas jūsuprāt bija visgrūtākais jūsu darbā?
Galvenais izaicinājums bija atrast laiku, jo bija daudzas idejas, bet to īstenošana prasa laiku. Ir arī tiešie darba pienākumi, laiks mājai un ģimenei, līdz ar to bija visai grūti atrast līdzsvaru starp visu. Bija grūti arī iesaistīt citus cilvēkus šajā darbā. Pie Standartiem nepieciešams kolektīvs, nevis individuāls darbs. Strādājot valdē, es vadīju Standartu komiteju. Darbs galvenokārt ir Globālā Institūta Standartu tulkošana. Līdz ar to nepieciešams sekot līdzi izmaiņām, jāpievērš uzmanība tam, lai tulkojumi latviešu valodā ir labā kvalitātē. Tāpēc, kā jau minēju šajā procesā ir jāiesaista arī citi cilvēki, lai iegūtu atgriezenisko saiti, diskutētu par tulkojumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.
3. Kādi bija spilgtākie brīži vai zīmīgākie notikumi kurus atceraties?
Standarti tiek atjaunoti vidēji ik pēc 2 gadiem. Katra reize, kad publicējām jauno Standartu vai Vadlīniju versiju ir nozīmīga. Tagad jau ir plaši zināmas Iekšējo Auditoru Institūta konferences, bet tolaik tās mums bija sākuma stadijā. Es aktīvi iesaistījos konferenču organizācijas procesā un vadīšanā. Tas arī ir ļoti palicis atmiņā. Organizējām arī Eiropas Iekšējo auditoru Institūtu sanāksmi Latvijā.
4.Kā jūsuprāt ir mainījies institūts un kas jūsuprāt būtu vēl darāms?
Domāju, ka institūts ļoti veiksmīgi turpina iesāktos darbus. Institūts ir kļuvis sasniedzamāks un ir nonācis tuvāk pie paša auditora. Iepriekš institūts it kā kaut ko darīja, bet auditoriem manuprāt īsti nebija tā sajūta, kas tur īsti notiek, bet tagad tas ir izdevies, proti, nonākt līdz pašam auditoram. Un to vērtēju ļoti pozitīvi. Darbs turpinās gan pie apmācībām, gan pie konferencēm un standartiem.
5. Ko jūs vēlētos novēlēt institūtam un tā biedriem?
Institūtam tā arī veiksmīgi turpināt iesākto! Augt un attīstīties līdz ar profesijas izaugsmi un izaicinājumiem, kuri pašlaik notiek pasaulē un finanšu sektorā. Auditoriem lai izdodas darīt savu darbu ar prieku un interesi.