Audita mīti. Richard F. Chambers

Mīti mums var daudz pavēstīt - vismaz to, kā pārējie mūs uztver, izprot un pieņem. Tā kā mēs esam dažādi, šī izpratne atšķiras un dažkārt pat var būt maldīga. Aplamākos mītus mainīt ir visgrūtāk, it īpaši, ja mīta esamību apstiprinājis kāds notikums. Audita profesija pasaulē pastāv mazāk kā 100 gadus, taču apbrīnojams ir fakts, ka šajā mazajā periodā  saradušies un attīstījušies vairāki mīti un ne mazums pārpratumu par šo profesiju. Mēs no tiem varam mācīties: pārdomāt, kāds notikums vai rīcība veicināja mīta rašanos, vai un kā tas varētu būt attiecināms uz mums, un ko mēs jau šobrīd varam darīt savas organizācijas ietvaros, lai kliedētu aizspriedumus un padarītu lietas skaidrākas. Bet tas lai paliek katra paša ziņā! Mīts #1 Iekšējie auditori ir apmācīti grāmatveži Viena no visvairāk pārprastajām lietām par iekšējo auditu ir uzskats, ka visi auditori ir "uzskaitveži", kuri koncentrējas uz organizācijas finanšu uzskaites ierakstiem. Šajā apgalvojumā ir daļa taisnības, jo grāmatvedības zināšanas var būt noderīgas auditu veikšanā.  Taču iekšējie auditori vērtē arī dažādus riskus, normatīvus un citus jautājumus par organizācijas darbības jomām, kuras nav attiecināmas uz grāmatvedību, un šajos gadījumos auditoriem nepieciešamās zināšanas var atšķirties atkarībā no procesiem, kuri tiek auditēti.  Mūsdienās grāmatvedības zināšanas nav galvenais veiksmes faktors auditoru karjerā un, kā liecina starptautiskā Iekšējo auditoru institūta audita vadītāju centra (The IIA Audit Executive Center) pētījuma dati, vairākums audita vadītāju, meklējot darbam auditorus, priekšroku dod  tādām zināšanām kā analītiskā/kritiskā domāšana,  zināšanas par uzņēmējdarbības nozari, kurā darbojas organizācija, un zināšanas par informācijas tehnoloģijām. Mīts #2: Auditori ir "blusu meklētāji" un vainīgo atradēji Vairāku joku pamatā par iekšējiem auditoriem ir ietverts pārpratums par to, ka auditori ir vērsti uz jebkuru  procesu kritizēšanu un to cilvēku reputācijas bojāšanu, kuri "reāli strādā". No mīta izriet, ka auditori tiek uzskatīti par personu grupu, kura "vicina zobenus pēc tam, kad kauja jau galā", tādējādi novēršot vadību no daudz būtiskākām lietām. Realitātē, protams, iekšējam auditam labāk fokusēties uz nozīmīgiem riskiem nekā sīkumiem. Audita resursi ir ierobežoti un, pievēršot pārāk daudz uzmanības detaļām vai nebūtiskiem jautājumiem, auditoriem paliek mazāk laika, ko veltīt nozīmīgu risku un kontroļu vērtēšanai, kas, savukārt ir iekšējā audita pamatā. Katrs auditors labprātāk ziņotu par iespēju ietaupīt 6 miljonu dolārus kā par 6 dolāru kļūdu! Mīts #3 Labāk auditoriem neko neteikt, līdz netiks īpaši uzjautāts Šis uzskats var būt auditam graujošs, tāpēc par šo lietu spriests  vairāk nekā vienā rakstā, kura tēma ir par audita izdzīvošanu. Audita klientiem dažreiz šādu padomu sniedz draugi, kuri vēl labu, bet rezultātā auditi kļūst mazāk efektīvi un tiek nelietderīgi patērēts visu laiks. Ja auditori uzskatīs, ka viņu klienti apzināti slēpj informāciju, viņi palielinās audita apjomu, lai gūtu pārliecību, ka  visa nozīmīgā informācija ir noziņota. Iekšējā audita mērķis ir sniegt pievienoto vērtību un pilnveidot organizācijas procesus, savukārt, informācijas slēpšana to neveicina un nav neviena interesēs. Mīts#4 Iekšējais audits ir ciklisks audita mērķu noteikšanā un izmanto "čeklistus", lai katru reizi auditētu vienas un tās pašas lietas Šis mīts ar katru nākamo gadu kļūst arvien nepatiesāks. Iekšējā audita profesionālās prakses standarti prasa uz riskiem balstītu plānu izstrādi, lai noteiktu auditējamās prioritātes. Acīmredzot daži riski atkārtojas, kā arī var būt auditi - piemēram, regulējošo pušu noteiktās atbilstības pārbaudes - kuru audita programmas būtiski nemainās gadu no gada. Taču kopumā iekšējais audits ir kļuvis par dinamisku profesiju un var mainīties atbilstoši izmaiņām organizācijas riskos. Mīts #5 Iekšējais audits īsteno "policijas funkciju" Kā reiz teica Lord Justice Topes: "Auditors ir sargsuns ne medību dzinējsuns".  Manā pieredzē iepazītie labākie auditori gandrīz vienmēr ir tie, kuri veido sadarbību ar audita klientiem. Kad auditoru uzvedība ir nosodoša vai agresīva, viņi ir vairāk pakļauti pretestībai no auditējamo puses, nekā tajos gadījumos, kad pret konstatēto attiecas kā pret iespēju veicināt mērķu sasniegšanu un pilnveidošanos. Lauzt šo stereotipu ir tik būtiski, ka vairums audita grupu aktīvi veicina klientus domāt par iekšējo auditu kā treneri ne policistu. Katrs no minētajiem mītiem ir vairāk attiecināms uz 20 gadsimtu kā šodienu. Ir vienkārši iedomāties pāris specifiskus piemērus darbībām, kuras attaisnotu šo stereotipu rašanos, bet diemžēl, ir pārāk daudz gadījumu, kuros auditori nevajadzīgi veido un uztur nebeidzamos mītus. Vai kāds no šiem klasiskajiem mītiem ir attiecināms arī uz tavu audita grupu? Ja jā, tad šis varētu būt īstais laiks, lai vērīgi apskatītu, ko tu centies sasniegt un kā tu plāno to izdarīt. Aizspriedumu mainīšana prasa laiku, un bieži vien, lai tos mainītu, ir nepieciešama vairāku personu piepūle savstarpēji sadarbojoties. Mūsu profesijas tēls strauji uzlabojas, tomēr vairāk jāstrādā pie tā, lai vadība, akcionāri un citas organizācijas darbībā ieinteresētās puses izprastu šo profesiju. Katrs no mums var palīdzēt mainīt  šos mītus un pārpratumus, veicot mazus soļus, tādus kā noderīgu ziņu sniegšana klientiem, vai caur lielākas sadarbības veidošanu, daloties ar audita zināšanām semināros un konferencēs. Katra audita grupa ir unikāla, un tavs uzskats par šiem audita mītiem var atšķirties no mana viedokļa . Vai tava audita struktūrvienība nesen ir veikusi izmaiņas kādā no jomām, kuras ir minētas iepriekš? Ja jā, lūdzu dod mums ziņu, kā tev ir veicies.  

Richard F. Chambers, CIA, QIAL, C GAP, CCSA, CRMA

Starptautiskā Iekšējo auditoru institūta prezidents un izpilddirektors

---

Raksts publicēts 20.06.2012 Internal Auditor Magazine Raksts oriģinālvalodā pieejams šeit: https://iaonline.theiia.org/five-classic-myths-about-internal-auditing