Atalgojuma aptaujas rezultāti

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Iekšējo auditoru institūti izveidoja aptauju, kuras mērķis bija salīdzināt iekšējo auditoru atalgojumu Baltijas valstīs, kā arī izvērtēt atalgojuma saistību ar dažādiem faktoriem, kuri to var ietekmēt, piemēram, veltīto laiku profesionālajai attīstībai utt.

Ņemot vērā dažādus aspektus, kuri tikai noskaidroti par respondentiem ir iespējams izvērtēt to saistību ar ikmēneša neto atalgojumu, tomēr sākotnēji būtu nepieciešams iezīmēt galvenās tendences attiecībā uz ikmēneša neto algas apjomu iekšējā audita jomā Baltijas valstīs.

Igaunijā auditori pelna vairāk nekā Latvijā un Lietuvā.

Aplūkojot, respondentu ikmēneša neto algas apjomu Igaunijā var secināt to, ka vairākums, proti, 71% no respondentiem ikmēneša neto algas apjoms ir no 1400 EUR līdz 2599 EUR. Turpretī, Latvijā lielāka daļa no respondentiem (73%) savu ikmēneša neto algas apjomu ir norādījuši robežās no 1000 EUR līdz 1799 EUR. Lietuvā ir novērojams tas, ka respondenti saņem daudz mazāku atalgojumu, tādēļ, ka 63% no respondentiem ikmēneša neto algas apjoms ir no 601 EUR līdz 1799 EUR.

Pārsvarā ir novērojams tas, ka ikmēneša neto algu apjoms Baltijas valstīs ir līdzīgs, tomēr respondenti no Igaunijas nav norādīšu ikmēneša neto algas apjomu mazāku par 1000 EUR. Papildus var novērot to, ka daži respondenti no Lietuvas ir norādījuši to, ka ikmēneša neto algas apjoms ir no 600 EUR vai mazāk .Jāpiemin arī tas, ka var novērot to, ka respondenti no Baltijas valstīm, kuru atalgojums ir virs 1400 EUR ir vairāk apmierināti ar savu atalgojumu nekā respondenti, kuru atalgojums ir zemāks. Aplūkojot respondentu apmierinātību ar atalgojumu var novērot to, ka respondenti no Lietuvas un Igaunijas ir lielākoties apmierināti ar savu atalgojumu, turpretī respondenti no Latvijas lielākoties nav apmierināti ar savu atalgojumu 

Respondenti, kuri strādā privātajā vai finanšu sektorā ir gan saņem lielāku atalgojumu, gan ir vairāk apmierināti ar to, salīdzinot ar tiem, kuri strādā publiskajā sektorā.

 Respondenti, kuri strādā privātajā sektorā vai finanšu sektorā ir vairāk apmierinātu ar savu algu nekā tie, kuri strādā publiskajā sektorā. Papildus ir novērojams tas, ka ir lielas algu atšķirības starp tiem respondentiem, kuri strādā publiskajā sektorā, un tiem, kuri strādā privātajā sektorā. Šeit gan būtu svarīgi pieminēt to, ka publiskajā sektorā atalgojuma apjoms ir noteikts konkrētos normatīvos aktos, balstoties uz amata grupu[1]. 

Respondenti no Latvijas vairāk velta laiku profesionālajai attīstībai nekā respondenti no Lietuvas un Igaunijas

Parasti, ir iespējams identificēt saistības starp ikmēneša neto algas apjomu, kā arī to, kāds ir darbinieki ieguldījums viņa profesionālajā attīstībā. Lielākā daļa no iekšējiem auditoriem velta no 21 līdz 40 stundām gada laikā iekšējām un ārējām apmācībām. 21 un vairāk stundas profesionālajai attīstībai velta 87% latviešu, 82% igauņu un 63% lietuviešu respondenti.

Jo vairāk ieguldi profesionālajā attīstībā, jo lielāku saņem ikmēneša algu.

Respondenti, kuri velta profesionālajai attīstībai vairāk kā 41 stundu saņem lielāku atalgojumu nekā tie, kuri tai velta 21 – 41 stundu vai mazāk kā 20 stundas gada laikā.

Sertificētie auditori saņem lielāku atalgojumu

Atalgojums ir lielāks tiem respondentiem, kuri ir ieguvuši kādu no sertifikātiem, turpretī mazāks atalgojums ir respondentiem, kuri nav neviena sertifikāta. Kopumā, var secināt to, ka iegūtie aptaujas rezultāti pierāda saistību starp nepieciešamību iekšējiem auditoriem iegūt kādu no starptautiskajiem vai vietējiem sertifikātiem, kā arī ieguldīt profesionālajā attīstībā vairāk laiku, tādēļ, ka balstoties uz iegūtajiem rezultātiem abi šie faktori garantē lielāku ikmēneša neto algas apjoms. Un šeit atkal parādās jau sen zināmā patiesība, proti, viss ir atkarīgs no paša ieguldītā laika sevis kā profesionāļa pilnveidē, un tas arī sniedz lielāku bankas konta saturu.

 Ja ir vēlme iepazīties ar daudz detalizētākiem aptaujas rezultātiem un to analīzi, tad ir pieejami zemāk!